Veiksmīgi noslēdzies gadu ilgais PEP mammu emocionālā atbalsta projekts vecākiem ar dzirdes traucējumiem Latvijas Nedzirdīgo savienības Kopienas centrā, kas tika īstenots ar Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) atbalstu, tādējādi paplašinot sociālo pakalpojumu klāstu ģimenēm, kas sazinās zīmju valodā un komunikācijas barjeras dēļ bieži saskaras ar grūtībām iekļauties plašākā sabiedrībā, informē biedrība “PEP mammu apvienība”.

Projekta “Sadzirdēt ar sirdi: PEP mammu vadīts nodarbību cikls vecākiem ar dzirdes traucējumiem bērnu audzināšanas ceļā” īstenošanas laikā notikušas 37 grupu nodarbības un divi lielāki pasākumi, tai skaitā ‘’Ģimenes diena”, kurā PEP mammas bija aicinājušas piedalīties arī biedrības “Tēvi” pārstāvi. Projekta ietvaros izstrādāti arī pieci video materiāli zīmju valodā – par mazuļu hendlingu, par bērnu lielajām emocijām un , par ieguvumiem, pavadot laiku kopā ar bērnu, par vecāku resursiem, kā arī par rotaļāšanos un drošu vidi.

Gada laikā ģimeņu atbalsta aktivitātēs iesaistījušies teju 100 bērnu un pieaugušo

Gada laikā ģimeņu atbalsta projekta aktivitātēs iesaistījušies 98 unikāli dalībnieki – 53 pieaugušie un 45 bērni, kopā veidojot jau 511 apmeklējumus. Īpaši nozīmīgi, ka gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 73,5% dalībnieku aktivitātēs piedalījušies atkārtoti, apliecinot nepieciešamību pēc regulāras un pieejamas atbalsta vietas ģimenēm.

“Skaitļi mums ir svarīgi, taču vēl nozīmīgāk ir redzēt, ka ģimenes atgriežas. Tas nozīmē, ka šīs tikšanās nav tikai vieta, kur iegūt informāciju. Tā ir vieta, kur vecāks var atnākt ar savu nogurumu, jautājumiem un pieredzi, un sastapt citus, kuri piedzīvo ko līdzīgu. Gada laikā esam redzējuši, kā tikšanās reizes stiprina pašu kopienu,” stāsta projekta vadītāja Laura Eglīte-Jefanova, sakot lielu paldies zīmju valodas tulcei Guntai Birnītei, kas nodrošināja saziņu gandrīz visos ar šo projektu saistītajos pasākumos.

Projekta mērķis bija radīt ģimenēm drošu un atbalstošu vidi, kurā iespējams ne tikai iegūt zināšanas par bērnu attīstību un vecāku lomu, bet arī satikties, dalīties pieredzē, uzdot jautājumus un saņemt savstarpēju atbalstu, pievēršoties jautājumiem, kas skar ģimeni dažādos tās dzīves posmos.

Nodarbībās tika runāts par sievietes un vīrieša lomām un partnerattiecībām ģimenē, vecāku resursiem un rūpēm par sevi, vecāku emocijām un izdegšanu, bērnu un visas ģimenes miegu, bērna raudāšanu un lielajām emocijām, piesaistes nozīmi, robežām ģimenē, māsu un brāļu attiecībām, kā arī bērnudārza gaitu uzsākšanu un bērna pieredzi tajā. Ģimenes tika aicinātas sarunāties arī par svētku laiku un tā radītajām sajūtām, ģimenes tradīcijām, jauna gada sākumu un jaunām iespējām. Tikšanās tika veidotas kā vieta sarunai par savu pieredzi – arī par nogurumu, šaubām, attiecību izaicinājumiem un tēmām, par kurām ikdienā ne vienmēr ir viegli runāt. Vienlaikus tās deva iespēju sastapt citus vecākus, kuru ikdienā ir līdzīgi jautājumi un pieredze.

Dalībnieki projektu vērtē atzinīgi

Līdz šim aptaujātie atbalsta grupu dalībnieki projektu vērtē atzinīgi, norādot, ka nodarbības palīdzējušas kļūt mierīgākiem un drošākiem vecākiem. Dažiem dalībniekiem samazinājušās dusmas un spriedze attiecībās ar bērnu, kā arī kļuvusi vieglāka ikdienas sadarbība ar bērnu. Visi aptaujātie vecāki atzinuši, ka pēc dalības atbalsta grupu nodarbībās ir palielinājusies izpratne par bērna attīstību un viņa vajadzībām, kā arī viņi paši tagad labāk izprot savas vajadzības. Dalībnieki arī norādīja, ka pēc nodarbībām labāk spēj atpazīt un izprast sava bērna emocijas, un vairākums jeb 85% jūtas labāk sagatavoti savu emociju izpratnei. 77% uzsvēra, ka ir uzlabojušās viņu spējas parūpēties par sevi gan fiziski, gan emocionāli un tikpat respondentu atzinuši, ka tagad jūtas labāk savā vecāka lomā un ir pamanījuši pozitīvas pārmaiņas ģimenes attiecībās. Nozīmīgs ieguvums bijis arī sociālais aspekts – 62% aptaujāto dalībnieku izveidojuši ciešāku kontaktu ar citām ģimenēm no nedzirdīgo kopienas, bet 69% jeb 9 dalībnieki norādīja, ka nodarbības palīdzējušas labāk iejusties kopienā un iegūt jaunus draugus. Savukārt 85% jeb 11 dalībnieki uzskata, ka dalība atbalsta grupās palīdzējusi justies pārliecinošāk un labāk iekļauties arī plašākā sabiedrībā. Vairākas ģimenes projekta noslēgumā uzsvēra, ka ļoti noderīga bijusi “Ģimenes dienas” laikā notikusī diskusija tēviem ar biedrības “Tēvi” pārstāvi Gati Smidrovski, kas liecina par nepieciešamību turpmāk rosināt speciālistu vadītas sarunas par ģimeni arī kopienas vīriešu vidū. Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka atbalsta grupu nodarbības dalībniekiem sniegušas gan praktiskas zināšanas par bērna vajadzībām, gan lielāku emocionālo drošību un atbalstu ikdienas ģimenes dzīvē. 

Bērniem atbilstoša vide rotaļām un vecākiem mini bibliotēka

Nodarbībās pieaugušie dalībnieki jauno vecāku emocionālā atbalsta speciālistes jeb PEP mammas vadībā iedziļinājās dažādās ar vecāku lomu saistītās tēmās, savukārt viņu bērni turpat zālē, Kopienas brīvprātīgo pieskatīti, tikmēr spēlējās un komunicēja savā starpā. Lai mazajiem dalībniekiem viesošanās Kopienas centrā būtu interesantāka, par projekta “Sadzirdēt ar sirdi” līdzekļiem tika iegādātas arī dažādas attīstošās rotaļlietas.

Projekta laikā dalībniekiem bija pieejama arī mini bibliotēka, kuru izveidoja PEP mammas, sarūpējot psiholoģijai un bērnu audzināšanai veltītas grāmatas. Grāmatas iegādātas par Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta līdzekļiem. Vecāki labprāt izmantoja iespēju un aizņēmās grāmatas lasīšanai.

Dzirdes traucējumi skar aptuveni 5% iedzīvotāju, atbalstam liela nozīme

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvijā aptuveni 5 % iedzīvotāji ir ar dažādas pakāpes dzirdes traucējumiem. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka dzirdes traucējumi bērniem ir viena no biežākajām maņu attīstības problēmām. Šie vecāki bieži nesaņem savām vajadzībām pielāgotu informatīvu un emocionālu atbalstu, jo esošie pakalpojumi nav pieejami zīmju valodā vai nav pielāgoti vizuālās uztveres vajadzībām.

Projekta “Sadzirdēt ar sirdi” gūtā pieredze izgaismo regulāru un vietēji pieejamu atbalsta iespēju nozīmi ģimenēm, īpaši ņemot vērā to, ka ģimenes, kuras skar dzirdes traucējumi, nereti sastopas ar paaugstinātu psihoemocionālo slodzi, sociālo izolāciju un grūtībām izprast bērna vajadzības, īpaši pirmajos dzīves gados (0–4 gadi), kad veidojas bērna emocionālā stabilitāte un piesaiste. Atbalsts ir nepieciešams ne tikai brīdī, kad ģimene sastopas ar grūtībām, bet arī ikdienā – stiprinot vecāku resursus, savstarpējās attiecības, zināšanas par bērna vajadzībām un piederības sajūtu savai kopienai.

Projekts tika finansēts no valsts budžeta programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” projektu pieteikuma – “Atbalsts ģimeņu interešu pārstāvošo NVO pamatdarbības nodrošināšanai.”

#PEPmammas

#ĢimeneiDraudzīgi

#SIFAtbalstaĢimenes